Gērts Aertsens
ATKN: VELTĪJUMS KARLAM. L. NESLERAM
Pirmais publiskais ziņojums, kuru karaliene Viktorija pārraidīja caur transatlantisko telegrāfa kabeli prezidentam Džeimsam Bjūkenenam, saturēja 99 vārdus un tika sūtīts 16 ar pus stundas. Saņemtā atbilde no prezidenta, kas bija apmēram tik pat gara, prasīja vēl 30 stundas. Parādoties arvien vairāk mēģinājumiem iedibināt saziņu, signāli kļuva vājāki. Un visbeidzot pāris nedēļu laikā kabelis pārstāja raidīt pavisam.
Tas notika, pateicoties faktam, ka abiem galvenajiem inženieriem Vaithausam un Tomsonam, kas bija strādājuši pie šī projekta kopumā, radās domstarpības par to, cik daudz enerģijas būtu nepieciešams signāla pārraidīšanai lielā attālumā. Tomsons uzskatīja, ka pietiek ar pavisam nelielu enerģijas daudzumu, savukārt Vaithauss uzstāja, ka jāizmanto 2000 voltu sistēma. Viņi izvēlējās augstsprieguma sistēmu, kas neizbēgami kabeli sabojāja un padarīja neizmantojamu.
Mūsdienās tūlītējās ziņojumapmaiņas un bezvadu komunikācijas laikmetā to ir grūti stādīties priekšā. Mēs ik dienu izmantojam savas bezvadu ierīces, lai uztvertu gaisā ceļojošos ziņojumus, īpaši nedomājot par komunikācijas enerģētisko un elektrisko iedabu.
ATKN projekts ir veltīts bezvadu komunikācijas fundamentālo priekšnosacījumu izpētei: lai sazinātos, ir nepieciešama enerģija! Vertikālās ass vēja ģeneratori enerģijas iegūšanai izmanto vēja pūšanas virzienu. Un tikai tad, kad ir sasniegts pietiekams enerģijas daudzums, tie iedibina bezvadu sakarus ar kādu attālinātu vietu (citu vēja ģeneratoru).
Vēja ģeneratora ātrums un radītās enerģijas daudzums nosaka sakaru kvalitāti. Tādējādi enerģija ir tiešā veidā sasaistīta ar saziņu. Vējš ģenerē enerģiju nodrošinot saziņu, kas savukārt izplatās gaisā. Tāpēc labvēlīgu apstākļu gadījumā no viena punkta uz otru ir iespējams nosūtīt skaņu un attēlu turp un atpakaļ.
Biogrāfija
Gērts Aertsens dzimis 1975. gadā Brazīlijā, dzīvo Briselē. Kopš 2001. gada bijis iesaistīts jauno mediju jomā, strādājis kā mākslinieks, organizētājs, tehniķis un programmētājs, sadarbojies ar dažādām organizācijām. Dalībnieks multidisciplinārā mākslinieku grupā Machine Centred Humanz, kas veltīta pētījumiem dažādajās tehnoloģiju, mākslas, robotikas un eksperimentālās mūzikas jomās. Bijis viens no dalībniekiem pētījumu studijā Code31, kas veltīta diskusijām par mediju mākslā pielietotajām tehnikām un metodēm to pētniecībai un attīstībai. Viens no mākslinieku vadītās organizācijas OKNO dibinātājiem 2004. gadā Briselē.