Arnbjorns Olafsons

NAUDU ESAM ZAUDĒJUŠI, BET MUMS JOPROJĀM IR ENERĢIJA!
ILGTSPĒJĪGUMS UN ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA ISLANDĒ

2006. gada pavasarī tika nodibināta jauna augstākās izglītības privāta institūcija - Atjaunojamās enerģijas zinātņu skola (School for Renewable Energy Science). Šī skola darbību uzsāka 2008. gadā, piedāvājot intensīvu viena gada zinātņu maģistra programmu atjaunojamās enerģijas zinātnē. Zinātniskās izglītības programma tiek piedāvāta sadarbībā ar Islandes Universitāti un Akureyri Universitāti, un tās sadarbības partneri ir arī vairākas vadošās tehniskās universitātes un institūcijas no visas pasaules.

Islandes izvirzīšanās vadībā atjaunojamajās enerģijās jomā

Islandei ir daudz ko piedāvāt attiecībā uz atjaunojamās enerģijas zinātnēm, tehnoloģijām un atjaunojamās politikas īstenošanu, kas mūsdienās kļūst arvien nozīmīgākas. Dažu pēdējo gadu desmitu laikā Islandē ir uzkrātas plašas zināšanas par ģeotermālo avotu (augstas un zemas temperatūras) un hidroelektrostaciju izmantošanu un pēdējā laikā ir izveidojušās zināšanas arī par ūdeņraža kā enerģijas nesēja ražošanu, uzkrāšanu un pielāgošanu transporta nozarē. Pieaugot dabīgo avotu biotehnoloģiju nozīmei Islandē ir izveidojušās arī zināšanas par metāna biodegvielas, etanola / metanola un ūdeņraža ražošanu, izmantojot atkritumu pārstrādi vai biomasu.

20. gs. gaitā ir mainījies Islandes statuss: agrāk tā bija viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kas savā enerģijas ieguvē bija atkarīga no kūdras un ogļu importa, taču tagad (vai vismaz līdz 2008. gada oktobrim) Islande bija valsts ar augstāko dzīves līmeni pasaulē, ar stacionāru enerģijas ieguvi un 80% primārās enerģijas izmantojumu, kas tika iegūta no vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem, uzrādot pasaulē augstāko vietējo avotu izmantojuma līmeni.

Īpaši var pieminēt, ka islandiešu pētnieki un konsultanti tiek uzskatīti par vadošajiem enerģijas ekspertiem pasaulē attiecībā uz augstas, kā arī zemas temperatūras ģeotermālo lauku enerģijas kapacitātes potenciāla izvērtēšanu, kā arī attiecībā uz pētniecību un urbšanas tehnikām un citiem ģeotermālās enerģijas izmantošanas aspektiem. Islandiešu pētnieki ir koordinējuši vairākus ES atbalstītus izpētes projektus, kas vētīti alternatīvo transportēšanas degvielu pētīšanai, kā arī tajos piedalījušies. Šie pētnieki pašlaik strādā pie tā, lai tiktu samazināta Islandes atkarība no fosilajām degvielām transportēšanas sektorā un zvejniecībā (kas pašlaik sastāda 20% no galvenajiem enerģijas avotiem). Šī iemesla dēļ Islande varētu kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur primārās enerģijas patēriņš tiek iegūts 100% no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Islande ieņem 53. vietu pasaules valstu sarakstā pēc oglekļa dioksīda emisijām uz vienu cilvēku (2003.), veidojot par 62% mazāk emisiju uz vienu cilvēku nekā ASV, ņemot arī vērā faktu, ka Islandē tiek izmantots vairāk fosilās enerģijas uz vienu cilvēku.

Prezentācijā tiks aplūkota atjaunojamās enerģijas izmantošana un pielietošana Islandē, turpmākie pētījumi un to attīstības gaita, kā arī tiks sniegts neliels ievads par zinātniskās izglītības iegūšanu Atjaunojamās enerģijas zinātņu skolā. Prezentācijā uzmanība tiks pievērsta izaugsmei un labklājībai Islandē, ņemot vērā ilgtspējīgu nākotni un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.

Arnbjorns Olafsons ir starptautisko attiecību vadītājs Atjaunojamās enerģijas zinātņu skolā. Studējis Islandē un Dānijā un ir aktīvi iesaistījies vairākos starptautiskos projektos Eiropā un Ziemeļamerikā. Viņa pētniecības un pasniedzēja darba interešu loks ietver t.s. nākotnes studijas (Future Studies), stratēģisko plānošanu, pētniecības ētiku un tehnoloģijas un zinātņu filosofiju.
Ieņemamo amatu vidū Olafsons ir darbojies arī kā konsultants Nākotnes studiju institūtā Sanfrancisko (1998.), pievēršoties interneta tehnoloģiju izplatīšanai attīstības valstīs un Kopenhāgenas Nākotnes studiju institūtā (1999. – 2000.), kur izstrādājis stratēģiskās plānošanas instrumentus prognozēšanas pētniecībā. Papildus strādājis kā konsultants dažādos uzņēmumos Islandē, Vācijā, Skandināvijā un Savienotajās Valstīs, pasniedzis lekcijas par dažādām tēmām, ieskaitot konsultēšanu par dažādiem procesiem, stratēģisko plānošanu un politikas izstrādi. Pasniedzis lekcijas arī par atjaunojamās enerģijas izpēti un to iniciatīvām Islandē, kā arī par Islandes izglītības sistēmu. Darbojies kā konsultants Islandes valdības alternatīvo degvielu komitejā.
Sarakstījis Eiropas Savienībai publikācijas par izglītības sistēmu Islandē (2002. – 2007.), kā piemēru minot „ReferNet - the European network of reference and expertise and European Inventory on validation of non-formal and informal learning”. Bijis Ziemeļu Ministru padomes žurnāla Nordic Journal of Lifelong Learning” reportieris un redaktors. Strādājis kā nacionālais eksperts neformālās izglītības apstiprināšanā un kā projektu vadītājs ES atbalstītos neformālās izglītības akreditācijas projektos.

No 2002. līdz 2007. gadam bijis Islandes Projektu menedžmenta asociācijas padomes loceklis, kā arī valdes priekšsēdētājs no 2006. līdz 2007. gadam. Piedalījies dažādās starptautiskās komitejās un grupās tostarp Ziemeļu Ministru padomē, Eiropas Savienībā, CEDEFOP (Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrā) un NORDNET (Ziemeļu projektu vadītāju asociācijā).