Prof. Dr. Ludgers Hoveštads un Dr. phil. des. Vera Būlmana

ENERĢIJA METALĪTISKUMA LAIKMETĀ – LAIKAPSTĀKĻU APGŪŠANA

Ja nereti mūsdienu diskusijās ar enerģiju un klimatu saistītās problēmas tiek aplūkotas kā politiskas, ekonomiskas vai tehnoloģiskas krīzes izpausmes, tad savukārt mēs tās uzlūkojam kā kultūras krīzes izpausmes. Prezentācijā tiks aplūkots tehnoloģiski izmantojams digitālās enerģijas nākotnes modelis, kas potenciāli spēs sniegt ārkārtīgi lielu daudzumu enerģijas, kā arī atrisinās CO2 problēmu. Taču tas nesīs līdzi arī jaunu, būtiski fundamentālu izaicinājumu – nepieciešamību uzlūkot kultūru, pamatojoties uz pārpilnības, nevis trūkuma principiem.
Informācijas tehnoloģiju un enerģijas ražošanas un nodrošināšanas sistēmu konverģence ļaus mums pieredzēt pārmaiņas, kurām līdzīgas norisinājās jau mediju vidē: no daži-daudziem struktūrām, (kas izveidojās, nodalot ražotāju no patērētāja) uz daudzi-daudziem struktūru, (kuru raksturo organizēšanās ap prosumeru (proaktīvo patērētāju) un viņu atbalstītāju darbībām). Enerģijas internets kā vienranga enerģijas nodrošināšanas sistēma nav vairs vienīgi utopiska fantāzija, tā ir iespējama realitāte. Taču šis nav vienīgais minētās konverģences aspekts. Saules bateriju ierīču masu ražošana, izmantojot drukas tehnoloģijas, ir otrs ievērojams aspekts. Raugoties no ekonomikas perspektīvas, enerģijas ražošanas ierīces līdzīgi kā datoru mikroshēmas pirmo reizi seko Mūra likumam - to cena strauji samazinās. Pavisam drīz mums būs pieejami kilovati tāpat kā pašlaik kilobaiti – potenciālā pārpilnībā.
Šī enerģijas potenciālā pārpilnība ir viena no galvenajām pazīmēm mūsu kultūras vēstures fantastiski filozofiskajā laikmetā, ko mēs piedāvājam dēvēt par metālitiskuma laikmetu. Atsaucoties uz neolīta revolūciju, šis jēdziens norāda uz to, ka mēs enerģijas vienādojumā varēsim atbrīvoties no uguns, liesmām un degšanas kā tipiskām akmens laikmeta tehnoloģijām. Pārsteidzoši, taču tā rezultātā izveidotā kultūras – tehnoloģiju struktūra ir ļoti līdzīga ģeofizikālajai laikapstākļu sistēmai un bioloģiskajām ekosistēmām. „Laikapstākļu apgūšanu” mēs domājam tās radikālajā nozīmē. Tā vietā, lai apdzīvotu kādu teritoriju, balstoties uz zemes virsmā un iekšienē atrodamajiem resursiem un uz šo trūcīgo eksistenciālo pamatu manipulēšanas, kontrolēšanas un pārvaldīšanas mehānisko tehnoloģiju uzlabojumiem, - metalītiskuma laikmetā mēs sāksim apdzīvot klimatu.
Runa nav par enerģijas iegūšanu no dabīgajām plūsmām kā vēja vai viļņiem, bet gan par kopējās dabīgās izkliedēšanās sistēmas („laikapstākļu” sistēmas) imitēšanu un saules enerģijas („ekosistēmu”) izmantošanu. Saules enerģijas plūsma, kuru iespējams uztvert ar mūsdienu fotovoltaikas tehnoloģijām, pārsniedz mūsdienu globālo pieprasījumu 10000 reižu. Saules enerģija nav atjaunojama enerģija, tā ir kosmiskās enerģijas plūsma. Bez saules enerģijas mēs iegūstam izsmeļamo un atjaunojamo enerģiju no dažādo ekosistēmu produktiem netiešā veidā. Līdz ar saules tehnoloģiju attīstību mēs spēsim pieslēgties saules plūsmai tiešā veidā – un tas pārvērtīs mūsu kultūru pašu par ekosistēmu. Tādējādi kultūra vairs nebūs sfēra, kas izmanto citu ekosistēmu produktus, un tā rezultātā laikapstākļi un klimats iegūst kultūras zemtekstu. Raugoties no inženierijas un arhitektūras skatu punkta, izaicinājums slēpjas tīri elektronisku „irigācijas tehniku” izgudrošanā, infrastrukturālu plug & play ierīču izveidošanā, kas ļautu kultivēt un nostiprināt mežonīgās un bagātīgās plūsmas, kas veido mūsu jaunās kultūras dabisko vidi.

Biogrāfijas

Dr. Ludgers Hoveštads ir arhitektūras un informācijas tehnoloģiju profesors Šveices Federālajā Tehnoloģiju institūtā (ETH) Cīrihē Šveicē. Pēdējo desmit gadu laikā piedalījies pasākumos, kas radušies iedvesmojoties no viņa starpdisciplinārajiem pētījumiem. Darbojas kā prezidents digitalSTORM apvienībā, kas veltīta jauna standarta attīstīšanai elektriskajā izlūkošanā apvienojumā ar t.s. gudrajiem tīkliem un enerģijas internetu. Hoveštads kopā ar Veru Būlmani raksta grāmatu, veidojot optimistisku enerģijas un klimata daudzsološās nākotnes paradigmu, kuras uzplaukumu nodrošinās jauna domāšana un jaunas tehnoloģijas. Šī mērķa īstenošanai dibinājis biedrību e-planet, kuras mērķis ir skaidras alternatīvas atbalstīšana pretēji vairumam skatījumu, kurus nosaka mūsdienām raksturīgā apokaliptiskā attieksme.

Dr. phil. des. Vera Būlmana ir mediju filosofe, kas darbojas kā pētniece Šveices Federālajā Tehnoloģiju institūtā (ETH) Cīrihē Šveicē. Publicējusi rakstus un pasniegusi lekcijas par jauno mediju kultūras un dizaina izpētes tēmām. Kā galveno Būlmana uzsver filozofisko nostādni, kas paredz virtuālo skatīt kā augstākā mērā praktisku un pragmatisku domas objektu, īpaši attiecībā uz pašreizējām pārmaiņām un izaicinājumiem inženierijā un konstruēšanas praksē, ko paredz digitālā arhitektonika. Kopā ar Ludgeru Hoveštadu raksta grāmatu par digitālās enerģijas nākotni, ko paredzēts izdot drīzumā. Biedrības e-planet līdzdibinātāja.