Anu Osva

ArsBioARCTICA
Prezentācija par sadarbību starp mākslu un zinātni Kilpisjarvi apkārtnē

Prezentācijā autore iepazīstinās festivāla „Enerģija” konferences publiku ar Kilpisjarvi, ArsBioARCTICA un citiem jaunākajiem projektiem.
Kilpisjarvi ciemats atrodas arktiskajā subaplu dižskābāržu mežu zonā, kuru raksturo kalnu ainavas un plaši klajumi bez koku audzēm. Ciematā mitinās 100 iedzīvotāji, tajā atrodas skolu, lielveikals un lielceļš, kas ved uz Norvēģiju. Katru gadu šo vietu apmeklē aptuveni 40000 tūristu, un tur atrodas muitas šķērsošanas zona. Ārpus ciema atrodas arī ziemeļbriežu ganu kopienas.
Pēdējo 60 gadu laikā šī apkārtne ir kalpojusi par sistemātiskas bioloģiskas izpētes objektu. Pašlaik Helsinku Universitātes Kilpisjarvi bioloģijas stacija ir šo aktivitāšu centrs, caur kuru zinātniekiem un studentiem ir iespēja doties uz Kilpisjarvi no dažādām universitātēm gan Somijā gan citviet pasaulē. Viņiem ir iespējams uzturēties stacijā no dažām nedēļām līdz pat pāris mēnešiem, un nereti viņī mēdz stacijā atgriezties nākošajā gadā. Iepriekš minētais kalpoja kā konteksts ArsBioARCTICA sadarbības programmai starp māksliniekiem, biologiem un citiem zinātniekiem. ArsBioARCTICA vada Somijas Biomākslas kopiena kopā ar Kilpisjarvi bioloģijas staciju.
2009. gada vasarā projekts tika uzsākts ar starptautisku klimata izmaiņām veltītu projektu. Kilpisjarvi bija viens no mezgliem Ars Electronica centra (Linca, Austrija) projektā „80+1 ceļojums apkārt pasaulei”. Somijas Biomākslas kopiena organizēja semināru, izveidoja divus mākslas darbus un kūrēja mākslas un zinātnes video demonstrējumus, kas bija saistīti ar klimata izmaiņu tematiku. Projektā tika iesaistīti 15 zinātnieki, 1 ziemeļbriežu gans, 13 mākslinieki, 7 citi speciālisti un 3 bioloģijas studenti. Zinātnieki, kas piedalījās seminārā, bija no 11 dažādiem pētniecības institūtiem.
Vienā no projekta dienām galvenā uzmanība tika veltīta ūdens blusām. Šajā prezentācijā tiks aplūkots multidisciplinārais process, kas aizsākās ar kopīgu interesi un noslēdzās ar prezentāciju „Ūdens blusu cirks”. Tā ietvaros tiek jautāts, vai ir iespējams vismaz īslaicīgi dalīties mentālajā telpā, kur robežas starp dažādām disciplīnām ir izplūdušas. Prezentācijā arī tiks aplūkots, kā mākslas darbs „Pusnakts saule” dzīvās straumēšanas formātā tika pārraidīts no arktiskā Kilpisjarvi ciema uz kāda muzeja t.s. mediju fasādes Centrāleiropā.

Biogrāfija

Anu Osva ir somu māksliniece, kura ieguvusi zinātnisko izglītību dzīvnieku audzēšanas pētniecībā. 1999. gadā viņa sāka apvienot savu zinātnisko domāšanu un novērojumus ar savu mākslinieces darbu. Viņas mākslas darbos, gleznās vai objektos, ģenētiskie slāņi tiek sajaukti ar brīvi izvēlētiem eļļas krāsu slāņiem, tajos izpaužas dabas novērojumi, kultūras un vēstures slāņi vai arī slāņi, kas saistīti ar mūsu uzskatu sistēmām. Ģenētiskā informācija un DNS kods pavirzās prom no savas fizikālās iedabas un transformējas krāsu matricās un pērlēm līdzīgās struktūrās.
Viens no Osvas jaunākajiem darbiem ir projekts „Yakutian cattle” („Jakutu ganāmpulks”) – pētniecības ekspedīcija uz Sibīriju 2000. gadu ietvaros. 2005. gadā piedalījusies izbraukumā uz Ziemeļaustrumu Sibīriju kopā ar kultūrsociālu izpētes grupu no Helsinku Universitātes. Brauciena mērķis bija apmeklēt trīs mazus ciemus, kur joprojām dzīvo aizsargājamie ģenētiski unikālie Jakutijas mājlopi (900 dzīvnieku populācijā). Savā mākslas projektā Osva ir pētījusi šo dzīvnieku sugu kā cilvēku sabiedrotos ceļošanai bargajā arktiskajā vidē. Osva ir arī viena no divu rakstu autorēm un mākslinieciskā epiloga autore grāmatai „Sakha Ynga – A Cattle of the Yakuts” (šobrīd izdošanā). Māksliniecei ir bijušas vairākas izstādes Somijā, kā arī viņas darbi tikuši izstādīti starptautiskos pasākumos Islandē, Zviedrijā, Horvātijā un Beļģijā.
Pašlaik strādā priekš ArsBioaARCTICA mākslas un zinātnes programmas Kilpisjarvi Lapzemē sadarbībā ar Helsinku Universitātes Kilpisjarvi bioloģijas staciju.