Čārlzs un Reja Īmsi

SAULES MAŠĪNA, KAS NEKO NEDARA

Vēl tikai nesen tika samontēts Īmsu biroja uzņemtais filmas materiāls par viņu ievērojamo „Saules mašīnu, kas neko nedara”, kura tika izgatavota kā rotaļlieta uzņēmumam Aloca, piedāvājot to apskatīt darbībā. Lai arī to ir ļoti grūti raksturot, saules darbinātā rotaļlieta spēja demonstrēt gluži neierastu veidu, kādā iespējams izmantot alumīniju.

Filmas veidotāji: Čārlzs un Reja Īmsi
Filmas ilgums: 2 min 9 s
Formāts: krāsaina
Ekrāna veids: nedalīts
Datums: 1957. gads (montēta 1991. gadā)

Biogrāfijas

„Arhitekta vai dizainera loma ir būt kā labam, uzmanīgam namatēvam, kas visu savu enerģiju veltī, mēģinot paredzēt savu ciemiņu vajadzības...”

Čārlza un Rejas Īmsu dizaina procesā ir ietverta gan viesa – namatēva attiecību disciplīna, gan arī tās radītais gandarījums. Pamatojoties uz gādību, smagu darbu un neatlaidību, viņi nodarbojās ar pareizo jautājumu meklēšanu un uzdošanu, lai izprastu vajadzības, ierobežojumus vai kādus noteiktus parametrus. Savstarpējo saistību un detaļu pārdomāšana ļāva saglabāt godprātīgumu viņu nodomos, rīcībā un materiālu izvēlē.

Čārlzs un Reja satikās Krenbrukas Mākslas akadēmijā Mičiganā, kur Čārlzs bija dizaina fakultātes vadītājs. Reja bija studējusi glezniecību kopā ar Hansu Hofmanu un pēc tam Krenbrukā darbojās kā Čarlza un Ēro Sārinenu asistente, palīdzot izstrādāt dizainu „Organisko iekārtu konkursam” Modernās mākslas muzejā.

Pēc pārvākšanās uz Losandželosu Kalifornijā 1941. gadā viņi turpināja nodarboties ar mēbeļu dizainu, izmantojot finiera apstrādi. Ietekmīgais arhitektūras kritiķis Esters Makojs nodēvēja viņu izveidoto finiera krēslu (kas pazīstams kā LCW krēsls) par „gadsimta krēslu”. Viņu radīto mēbeļu piemēru vidū ir arī plastmasas un stikla šķiedru krēsli, Īmsu atpūtas krēsls un krēsls „Ottoman”, krēsls „Aluminium group” un „Soft Pad Group” krēsli eleganta biroja iekārtošanai, kā arī „Tandem Sling Seating” krēsli, kas tika izveidoti lidostām un joprojām tiek izmantoti visā pasaulē.

1949. gadā Čarlzs un Reja izveidoja dizainu paši savai mājai un uzbūvēja to programmas „Case Study House” ietvaros, ko atbalstīja žurnāls „Arts and Architecture Magazine”. Viņu dizains un inovatīvais materiālu pielietojums padarīja šo namu par visas pasaules arhitektu un dizaineru meku.

50. gadu sākumā Īmsi paplašināja savu interesi un iemaņas fotogrāfijā, pievēršoties filmveidošanai. Viņi izveidoja vairāk kā 80 īsfilmu, sākot ar rotaļlietu un beidzot ar Frenklina un Džefersona pasaules tematiku, pievēršoties vienkāršām jūras radībām līdz pat sarežģītu matemātisku un zinātnisku jēdzienu skaidrojumiem. Filmas „Tocata for Toy Trains” un „Powers of Ten” ir divi lieliski viņu prasmes, izdomas un daudzpusīgo interešu paraugi.

Īmsi ir arī veidojuši dizainu neskaitāmām izstādēm muzejos gan IBM vajadzībām (izstādēm „Mathematica”,1964. gada Ņujorkas Pasaules izstādei, „The World of Franklin and Jefferson”, „Copernicus”), gan Smitsona institūta un citiem. Viņi izveidoja ļoti lielu septiņu ekrānu slīdrādes šovu arī Maskavas Pasaules izstādē 1959. gadā.

Čārlzs nomira 1978. gada 21. augustā. Reja nomira tajā pašā datumā desmit gadus vēlāk. Īmsu birojs joprojām darbojas, un to vada Čārlza meita dizainere Lūsija Īmsa un viņas bērni. Īmsu birojs turpina izplatīt Īmsu dizainu caur mēbelēm, filmām, video un citiem medijiem, kā arī birojā tiek izstrādāti arvien jauni produkti.