"Pēctecīgums" Terike Haapoja

Terike Hāpoja

PĒCTECĪGUMS
Video instalācija, 4 min, 2008

Mēs katrs sevi uztveram kā autonomas, individuālas būtnes. Tomēr uz mūsu ķermeņu virsmas un to iekšienē dzīvo biljoniem citu būtņu: mikrobi un parazīti, kuri ne vien izraisa slimības, bet ir nepieciešami, lai mēs justos labi. Tas, kā noris mijiedarbība starp ķermeņa īpašnieku un šīm kopienām, joprojām ir noslēpums, jo līdz šim mums ir izdevies atklāt mazāk kā 1 % no populācijas, kuru dēvējam par “sevi”.

Video ierakstā ir redzama augšanas baktērija uz audekla, kas ticis nospiests no mākslinieces sejas. Baktēriju kolonijām, kļūstot redzamām ar neapbruņotu aci, skaidrāks top arī pats portrets. Par oriģinālo kultivēšanas laukumu tika izmantots 20 x 30 cm liels apjoms, un 4 min ilgajā video darbā ir redzams 9 dienu ilga procesa rezultāts.

DIALOGS
Interaktīva instalācija ar dzīviem kokiem, elektroniku, skaņu, gaismu, CO2 sensoriem, elpošanu
Programmēšana – Aleksi Pihkanens, Greguārs Ruso, 2008

Fotosintēzes procesa rezultātā oglekļa dioksīds pārveidojas cukuros un citās organiskās vielās. Gandrīz visa dzīvība tiešā vai netiešā veidā ir atkarīga no fotosintēzes, kā galvenā enerģijas avota pārtikā. Bet fotosintēze ir arī nozīmīga normāla skābekļa līmeņa saglabāšanai atmosfērā. To labot spēj organismi, kuros noris fotosintēze, izelpojot jeb izplatot oglekļa dioksīdu atmosfērā, un, atbrīvojoties no skābekļa kā blakus produkta. Līdz ar to mijiedarbību starp sugām var skatīt kā fizisku, jo mēs savā ziņā esam daļas no vienas vielmaiņas.

Instalācija „Dialogs” ļauj veidoties sadzirdamam dialogam starp izelpu un auga fotosintēzes procesu. Koki atbildēs uz apmeklētāju svilpieniem, svilpojot pretī. Šis darbs liek vairāk apzināties mijiedarbības attiecības starp apkārtējo vidi un dabas vidi.

Instalācija sastāv no īstu, augošu koku platformas un no soliņa, kas paredzēts apmeklētājiem. Apmeklētāji tiek aicināti svilpot vai elpot CO2 sensorā, kas novietots soliņa priekšā. CO2, ko izelpo apmeklētāji aktivizē gaismu un nelielās mērierīces, kas piestiprinātas pie koku zariem. CO2 līmeņa pazemināšanās mērierīcēs, ko rada fotosintēze, ir dzirdama kā svilpojoša skaņa. Gaismas, skaņa, CO2, digitālās un analogās tehnoloģijas veido informācijas ķēdi, kas ļauj apmeklētājiem uztvert mijiedarbību ar dabas vidi ne vien kā fizisku procesu, bet arī kā informācijas plūsmu. Mākslas darbā tiek izmantota no mežu ekoloģijas tehnoloģijām adaptēta tehnika.

Biogrāfija

Terike Hāpoja ir vizuālā māksliniece, strādā un dzīvo Helsinkos, Somijā. Viņas darbi sastāv no video, instalāciju un performanču projektiem, kurus raksturo jauno mediju un jauno tehnoloģiju inovatīvs pielietojums. Hāpojas darbi pievēršas cilvēku – dabas attiecībām un sadursmei starp pasaules subjektīvo pieredzi objektīvu zināšanu ietvaros.
Hāpoja ir ieguvusi maģistra grādu Somijas Teātra akadēmijā (Performanču mākslas un teorijas nodaļā) un Mākslas akadēmijā Somijā. Pašlaik strādā pie sava mākslas pētījuma doktora darba Mākslas akadēmijā Helsinkos.