VIĻŅI λ
ELEKTROMAGNĒTISKIE VIĻŅI KĀ MATERIĀLS UN MEDIJS MĀKSLĀ
Panta Rhei – viss plūst

Radioviļņi ir dabas parādība. Sabiedrībā vislielākā uzmanība pievērsta viļņu spējai pārnest signālus. Radio, televīzija un mobilie telefoni ir dažas no visplašāk lietotajām ierīcēm, kas izmanto radioviļņus. Pasaules apmātība ar tās nozīmīgumu un sociāli politisko līdzdalību liek mums aizmirst pašus viļņus. Piedāvātā izstāde apskata viļņu fiziskās īpašības. No vizuālās mākslas skatupunkta raugoties, pastāv uzskats, ka viļņi ir “nemateriāli”. Tomēr gaisma ir tikai noteikta elektromagnētisko viļņu josla. Dažas viļņu īpašības mainās atkarībā no to frekvences un viļņu garuma. Ir vērts aplūkot šīs īpašības un izpētīt to māksliniecisko nozīmi. Viļņiem līdzīgas parādības spēlē svarīgu lomu dažādos realitātes aspektos, sākot no fiziskās pasaules uzbūves (audio, gaisa, ūdens viļņi) līdz Kondratijeva cikliem un oglekļa ciklam (okeānu un mežu CO2 uzkrāšana un izdalīšana).

Materiālistiska viļņu analīze atklāj, ka pastāv tieša atbilstība starp viļņu garumu un antenas garumu – ierīci, kas nepieciešama viļņu uztveršanai un sūtīšanai. λ[lambda] = elektromagnētiskā viļņa garums ir gaismas ātrums dalīts ar frekvenci. Piemēram, frekvence, kādā darbojas bezvadu lokālais tīkls, ir 2,4 gigaherci. 300 000 / 2400 000 = 0,125 km jeb 12,5 cm. Antenas garumam jābūt λ[lambda]/2 = 6,25 cm vai tā reizinājumam. Šī formula norāda uz sasaisti starp nemateriālajiem viļņiem un fiziskiem priekšmetiem. Antena kā priekšmets apvieno skulpturālus un funkcionālus aspektus.

Mēs nevaram runāt par viļņiem, nepieminot viļņu/daļiņu dualitāti. Gaisma un elektromagnētiskais starojums patiesībā nav tikai viļņi, bet tiem piemīt arī daļiņu īpašības. Viļņu un daļiņu dualitāte attiecināma arī uz matēriju. Tādējādi “celtniecības ķieģeļi” kā matērija jāuzskata arī par viļņiem. Attiecības starp viļņu garumu, masu, enerģiju un ātrumu piedāvā aizraujošas iespējas mākslinieciskai šo sakarību esamības stāvokļa izpētei. Jau 100 gadus mēs nevaram uztvert pasaules fizisko stāvokli kā neapstrīdamu, un mums jādzīvo ar laiktelpas izpratni, kas nav intuitīvi tverama un ir grūti vizualizējama. Mākslai tā ir interesanta izdevība, iespēja uzdot lielos jautājumus par tādām pamatlietām kā laiks, telpa, enerģija un matērija.

Savienojumu veidošana ir viļņu pamata īpašība. Ar antenas palīdzību mēs piekļūstam Herca telpai. Mākslinieki, izmantojot elektromagnētiskos viļņus kā mediju, rada viļņu skulptūras, reāllaika savienojumus laikā un telpā, ļaudami mums ieiet citā telpā. Šie savienojumi var pāriet gan no bezveidīguma uz formu un struktūru, gan atpakaļ – nekonkrētā materializācija un tam pretējais process.

Ap planētu Zeme ir izveidota cieša informācijas sfēra. Neskatoties uz to, ka daži mākslinieki izpēta šo globālo komunikāciju tīklu biezokni ar dažādiem zondēšanas paņēmieniem, kļūst arvien skaidrāks, ka nav pārāk lielas nozīmes pievienot vēl kādu komunikācijas kanālu šim jau tā milzīgajam juceklim.

Arvien vairāk mākslinieki pievēršas eksperimentiem, kuros izmanto savus signālus un sistēmas tā vietā, lai paļautos uz komerciālajām informācijas infrastruktūrām globālajā mediju sfērā. Veidojot specializētus tīklus vai pavēršot antenas pret kosmosu vai okeāna dzīlēm, mākslinieki burtiski atver iespēju horizontus, kā jaunā veidā skatīties un mijiedarboties ar pasauli.
Tēmas:

> Zinātne/māksla:
- radio astronomija - radio-kriptogrāfija - spektra kartēšana - radio okeanogrāfija- klimata izmaiņu pētījumi - vizualizācija un sonifikācija - …

> Alternatīvas komunikāciju sistēmas:
- brīvie tīklojumi, bezvadu komunikācija ...

> Viļņu filozofija:
- viļņu-daļiņu duālisms - viļņu skulptūras - signālu/ trokšņa attiecības, determinisms vs. anti-determinismam, kvantu laika-telpa - ...

> Sociālas kustības:
- sociālie cikli -  Kondratijevs, psiho- ezoteriskais- utopiskais:
- elektroniskās balss parādības (EVP) - Edisons, Raudive, Jirgensons - psiho-klimatiskie pētījumi
- Tesla, Šaubergers - …