Ingo Ginters

Worldprocessor
1988 – 2011

Kopš 1988. gada Ingo Ginters veido izgaismotu globusu sērijas, kur dažādos veidos tiek interpretēti statistikas dati plašāk par ģeo-politisko attēlojumu. Šis projekts māksliniekam ir ļāvis aplūkot visdažādākās tēmas saistībā ar globālo situāciju, tostarp sociālo attīstību, piemēram, paredzamo mūža ilgumu, bagātības sadali un vispasaules AIDS izplatību vai ekonomiskās izmaiņas kā enerģijas patēriņu vai arī militāros konfliktus.

Ar modificēto globusu palīdzību Gintera mērķis ir sniegt attēlojumu globālā līmenī notiekošām transformācijām un pārmaiņām. Globalizētajā pasaulē, kuru gandrīz nav iespējams vairs uztvert kopumā, šie globusi kalpo kā mākslīgs pārskats un, kā pats mākslinieks tos raksturo, - "kā orientieris pasaules emocionālai un intelektuālai izzināšanai". Viņa metodes ir līdzīgas tām, ko varētu izmantot žurnālists, tomēr Ginters strādā ar mākslinieciskiem līdzekļiem.

Izstādē "Tehno-ekoloģijas" apskatāmie globusi ir veltīti tematikai saistībā ar tīkliem un piekļuvi globālajiem tīkliem. Tie atspoguļo tehnoloģisko izmaiņu straujo gaitu (tai skaitā piekļuvi internetam, mobilo tālruņu lietošanu un zemūdens optisko kabeļu tīklu), iemūžinot kādu globālās attīstības ainu. Ginters veido lakonisku un vienlaikus kritisku attēlojumu pasaulei, kas kļūst arvien tīklotāka un kur globālie dati un komunikācijas plūsmas ir cieši saistītas ar ekonomisko attīstību.

Biogrāfija

Ingo Ginters ir vācu mākslinieks, kurš dzīvo Ņujorkā. Viņa agrīnie darbi ir skulptūras video mākslā, taču vēlāk viņš pievērsās projektiem masu mediju un mākslas jomās. 1987. gadā strādājis kā pasniedzējs Sanfrancisko Mākslas institūtā un kā vieslektors vairākās Eiropas akadēmijās, no 1990. – 94. gadam bijis profesora amatā Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā. Viņa darbi bijuši izstādīti Berlīnes Nacionālās mākslas galerijā (1983, 1985), Venēcijas biennālē (1984), documenta 8 Kaselē (1987), P3 Art and Environment Tokijā (1990, 1992, 1996 un 1997), festivālā Ars Electronica Lincā (1991), Hirosimas pilsētas laikmetīgās mākslas muzejā (1995), Gugenhaima muzejā Ņujorkā, kā arī citviet.