Līga Grīnberga
Tehnoloģiju ikdienas beigas

1989. gadā tika publicēta Olduvaja jeb Industriālās civilizācijas pārejošā - pulsa teorija. Pamatojoties uz datu bāzē apkopoto kvantitatīvo informāciju, šī teorija apgalvo, ka Industriālās civilizācijas eksistences ilgums ir 100 gadu – no 1930. līdz 2030. gadam.

Olduvaja teorijas aprēķini rāda, ka saražotais naftas daudzums uz vienu iedzīvotāju savu maksimumu sasniedza 1979. gadā, ka enerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija apmēram nemainīgs līdz 2008. gadam, taču sākot ar 2008. gadu enerģijas rezervju apjoms samazināsies daudz straujāk, nekā patēriņš. Tā rezultātā līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 2 miljardiem.
Šī bēdīgā nākotnes prognoze ir balstīta uz publiski pieejamajiem datiem par fosilā kurināmā krājumu apjomu, ražošanu un izmantošanu, ņemot vērā arī tos faktus, ka patlaban elektroenerģijas ražošanai galvenokārt izmanto neatjaunojamos enerģijas avotus.

Lai izvairītos no skumjajām Olduvaja teorijas prognozēm nākotnē, esošā civilizācija būs (jau ir) spiesta veikt pētniecību un attīstīt dažādas alternatīvo enerģiju tehnoloģijas. Tās ir beigas patreiz izmantotajām ikdienas ‘fosilajām’ tehnoloģijām. Enerģijas krīzes pārvarēšanai vitāli svarīgi ir atrast tādus videi draudzīgus un ilgtspējīgus enerģijas avotus un/vai enerģijas iegūšanas veidus, kas spētu nodrošināt cilvēci ar nepieciešamo enerģijas daudzumu. Tas nozīmē, radīt jaunas – eko-tehnoloģijas. Vai šīs tehnoloģijas glābs pasauli? Tas būs redzams nākamo, iespējams, 100 gadu laikā - jaunajā eko-industriālās civilizācijas laikmetā.

Dr. Līga Grīnberga ir Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas Institūta pētniece. Viena no pētījumu tēmām jaunu kompozītmateriālu izveidošana, kas būtu gan viegli, gan droši, gan pietiekami lēti ražošanā un spētu uzglabāt pietiekošu daudzumu ūdeņraža. Otrs pētījumu virziens ir saistīts ar ūdeņraža iegūšanu vidi saudzējošā veidā, izmantojot fotokatalītiskus procesus.