Niki Pasats
Ļaujot videi runāt

Vizuāla atgriezeniskā saite par stāvokli dabā un vidē var radīt maldīgu priekšstatu par tās veselīgumu. Atsevišķam indivīdam tas var sagādāt grūtības, mēģinot izprast jautājumus, kas attiecas uz vidi.
Raugoties uz skaitļiem, kas iegūti zinātniskos mērījumos, ir grūti veidot emocionālu reakciju uz dabu, kas tiek novērota tehnoloģiski. Emocionāla reakcija attiecībā uz vides jautājumiem ir nepieciešama indivīda priekšstatu mainīšanai. Kādai vajadzētu būt valodai, kuru būtu iespējams attiecināt vidi veidā, kas ļautu komunicēt ar apkārtni emocionāli?

Izmantojot kinētiskus, piepūšamus objektus "Atmers", kas tika izstrādāti M.A.R.I.N. rezidencē "Jūrā pavadītās ikdienas kartogrāfija" Norvēģijā, Zviedrijā un Lietuvā (http://marin.cc), es veicu eksperimentu ar pirmo prototipu, kurā tiek izmantota kustība un ķermeņa izturēšanās kā "universāla" valoda, lai sniegtu informāciju par vides "ķermeņa" veselības stāvokli. Šīs sensor-ierīces karkass ir piepūšams, atdarinot elpošanas kustības, kas norāda uz izmaiņām ūdens tīrības līmenī. Ja ūdens kvalitāte ir laba, mākslīgā elpošana noris mierīgi, vēstot, ka vide nav pakļauta stresam. Taču ūdens kvalitātei pasliktinoties elpošana kļūst satraukta, strauja un nemierīga. Interpretējot vides reakciju cilvēka ķermeņa valodā (piemēram, elpošanā) apkārtējās vides stāvokli ir iespējams uztvert bezapzinātākā un pašreflektīvākā veidā.

Niki Pasats darbojas robotikas un digitālās mākslas jomā, kur pievēršas robotu skulpturālajām noteiksmēm un idejai par mākslīgo intelektu un dzīvi. Dzimis 1977. gadā Grācā, dzīvo Vīnē Austrijā un strādā par pasniedzēju Vīnes lietišķās mākslas universitātē. Studējis čella spēli un arhitektūru Grācā Austrijā un Monpeljē Francijā, ieguvis grādu digitālajā mākslā Vīnē Austrijā.