Spēlmaņi

Deivids Rotenbergs (USA)

PUTNS, VALIS, KUKAINIS: mūzika no dabas

Performance
Deivida Rotenberga "dzīvajā" performancē – klarnetes improvizācijas kopā ar dzīvās dabas skaņu ierakstiem – notiks festivāla koncertā:
Spīķeru koncertzālē, 5. oktobrī, 19.00

Deividu Rotenbergu jau izsenis interesē dzīvnieku pasaules iedzīvotāju skaņu muzikalitāte. Viņš ir muzicējis kopā ar lirasputniem, pārraidījis savas klarnetes skaņas ūdenī kuprainajiem vaļiem un ir bijis noklāts ar trīspadsmitgadīgajām cikādēm, lai trokšņotu līdzi to ņudzoņai.

Šajā koncertā Rotenbergs piedāvā muzikālu trajektoriju, izmantojot vairākas mūziķa iemīļotas sugas un atklājot to unikālo un attīstīto estētisko izjūtu mēģinājumā demonstrēt, ka mūzika spēj sniegties tālāk par sugu iedalījumu – no cilvēkiem līdz dzīvniekiem un atpakaļ.

Radības, kuru muzikālajā pasaulē mēs ielūkosimies:

lakstīgala;
valis;
ragainā cikāde;
fultona koku circenis;
septiņpadsmitgadīgā cikāde;
dzeltenkapuces strazds;
lirasputns;
purva ķauķis;
mizgrauzis.

Centrs Contemplative Mind in Society ir sniedzis komponistam atbalstu kontemplatīvo tehniku ieviešanai Rotenberga vadītajās filosofijas lekcijās Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā, un komponists priecājas par iespēju dalīties savās muzikālajās interesēs šajā pasākumā.


Lekcija "Skaistuma dabiskā atlase"
Devida Rotenberga lekcija notiks "Art of Resilience" konferences ietvaros, Laikmetīgās mākslas centra kim? konferenču zālē (3. stāvā) Spīķeros, 5. oktobrī, 15.00

Kāpēc pāva aste nodarbināja Darvina prātu? To nebija iespējams izskaidrot dabiskās atlases ietvaros, tāpēc viņam nācās izdomāt pilnībā jaunu teoriju par seksuālo atlasi, kas izskaidroja faktu, ka priekšroka tiek dota noteikta veida īpaši skaistām, taču ne gluži praktiskām iezīmēm, kuras raisa interesi pretējā dzimumā un kas ir specifiskas katrā atsevišķā gadījumā. Turklāt paralēles izvēlēs, kas tiek veiktas dažādos dzīvās dabas līmeņos, liecina par to, ka dabā noteikta veida raksti ir atzītāki kā citi. Vizuālā ziņā tā ir simetrija, krāsu ziņā – kontrastējošais un spilgtais, izturēšanās ziņā – galantais un ārkārtējais. Attiecībā uz skaņu tas ir spēcīgais kontrasts starp zemu un augstu noti, starp ātru ritmu un garu, skaidru toni. Šādā ziņā raugoties, šķiet, ka liela daļa skaistā dabā rodas arī citu, ne tikai ar seksuālo atlasi saistītu iemeslu dēļ, kā piemērus minot noslēpumainos rakstus uz gliemežvākiem, mikroskopisko kramaļģu ģeometriski simetriskos savienojumus un kustīgos rakstus, kas pulsē uz astoņkāju un kalmāru ķermeņiem.

Cilvēki šīs lietas ievēro un uzskata par apbrīnojoši daiļām: vai mēs kļūdāmies, uztverot dabu šādās kategorijās? Daba, būdama daudzkārt pārāka par dižākajām ēkām un episkākajiem stāstiem, šķiet, pati neietver šādu mērķtiecīgu sevis apzināšanos. Un kaut arī mēs nekādā ziņā neesam ar to salīdzināmi, mūsos, šķiet, arī mīt šāda nepieciešamība radīt un veidot. Vai mēs varam izveidot labāku izpratni par skaistā nozīmi plašajā dabas pasaulē?

http://www.survivalofthebeautiful.com


Biogrāfija

Amerikāņu filosofs un mūziķis Deivids Rotenbergs ir grāmatas "Why Birds Sing" autors, kas tikusi izdota arī Itālijā Spānijā, Taivānā, Ķīnā, Korejā un Vācijā. Pēc grāmatas ir izveidota BBC TV dokumentālā filma. Rotenbergs ir sarakstījis arī "Sudden Music", "Always the Mountains" un "Thousand Mile Song" par muzicēšanu vaļu dziesmu pavadībā. Rotenbergs ir pats izdevis septiņus albumus, tostarp On the Cliffs of the Heart, kuru žurnāls Jazziz Magazine 1995. gadā bija ierindojis starp 10 labākajiem albumiem. Viņa jaunākajā grāmatā "Survival of the Beautiful" tiek runāts par estētiku evolūcijas ietvaros. Viņa pirmais albums ierakstu kompānijā ECM Records One Dark Night I Left My Silent House, kas tapa sadarbībā ar pianisti Merilinu Krispelu, tika izdots 2010. gadā. 2011. gadā izdevis albumus kopā ar Luisu Porteru un mūziķi Scanner. Rotenbergs ir Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūta filosofijas un mūzikas profesors.

Lekcijā Deivids Rotenbergs iepazīstinās ar savā grāmatā "Survival of the Beautiful" paustajām idejām un veikto pētījumu par to, kādēļ daba ir skaista un kā māksla ir ietekmējusi zinātni. Iedvesmojoties no Čārlza Darvina novērojumiem, ka dzīvniekiem no dabas piemīt estētiskās jūtas, Deivids Rotenbergs tiecas atklāt noslēpumainos iemeslus – kādēļ mēs radam mākslu un kādēļ dzīvniekiem, tai skaitā – cilvēkiem, ir iedzimta skaistuma izjūta.