"E-statiskās ēnas" Zane Bērziņa, Džeksons Tans, sadarbībā ar starptautisku pētnieku komandu

TĪKLI UN ILGTSPĒJĪBA / MĀKSLA KĀ PĒTNIECĪBA
sesijas notiek 6. starptautiskās zinātnes, literatūras un mākslas biedrības Eiropas konferences
"SLSA-EU 2010: “Textures” ietvaros

15. – 19. jūnijs, 2010

Vieta:
Rīgas Ekonomikas augstskolā, Strēlnieku ielā 4a.

Organizē:
Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju MPLab, e-text+textiles.

Konferences sesiju “Tīkli un ilgspējība” vada Armīns Medošs un Rasa Šmite, sesiju “Māksla kā pētniecība” vada Kerstina Meja un Floriāns Dombuā.


TĪKLI UN ILGTSPĒJĪBA

Sesija “Tīkli un ilgtspējība” notiks 6. Eiropas literatūras, zinātnes un mākslas sabiedrības (SLSA) konferences ietvaros. SLSA-EU 2010* konference ar nosaukumu “Tekstūras” tiks veltīta tehnozinātnes un tīklveida mediju pārveidotās pasaules materiālu, struktūru, virsmu un interfeisu pētniecībai.

Sadaļā „Tīkli un ilgtspējība” tiks aplūkotas sarežģītās attiecības starp „tīkla tehnoloģijām” un „tīkla sabiedrību”, atsedzot tīkla daudzslāņaino tekstūru un aplūkojot tīkla kultūras potenciālu attiecībā uz tehnoloģiju, sociālās un kultūras jomu ilgtspējīgu attīstību.

Pēc interneta privatizēšanas 1990. gados valdīja plaši izplatīts uzskats, ka decentralizētā interneta struktūra varētu veicināt arī pārmaiņas sabiedrībā. Ir noticis pretējais, un internets ir ticis pakļauts vēl ciešākai korporatīvajai un valsts kontrolei.

Dažas tehno-utopiskās 1990. gadu idejas cieta neveiksmi, taču mūsdienās pastāv vairākas svarīgas attīstības līnijas, kas balstās 1990. gadu tīkla kultūrā. Lai spertu pirmos soļus iepretim ilgtspējīgai tīkla kultūrai, būtu nepieciešama vairāku tās aspektu analīze. Būtu svarīgi arī aplūkot, kā tīkla kultūras ietvaros tiek interpretēti tīkla tekstūras slāņi, kas to caurvij, kā arī tās tehniskie, sociālie un politiski-ekonomiskie konteksti. Uzlūkojot kritiski tīkla kultūras progresīvo un novatorisko attīstību, mēs vēlētos mudināt apspriest sekojošus jautājumus:

Kādas pieejas pastāv ilgtspējīgā un sabiedriskā tehnoloģiju attīstībā (apvienojot sabiedrisko un tehnoloģisko attīstību)?
Kuros projektos tiek aplūkotas enerģijas izmantošanas alternatīvas un citi ar vides aizsardzību saistīti jautājumi, kas radušies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ietekmē?
Kādos veidos alternatīvie tīkli ir spējuši izveidot un uzturēt paši savas tīkla infrastruktūras (serveru uzturēšanu, joslas platumu, savu kopienu bezvadu un vadu tīklus, u.c.)?
Ko mākslinieki varētu aizgūt no FOSS (brīvās un atvērtā koda programmatūras) kopienām un otrādi?
Kādos veidos tīkla kultūra ir transformējusi veidu, kādā mākslinieki, kuratori, mākslas vēsturnieki un plašāka publika sadarbojas? Un kādus modeļus varētu izmantot, risinot jautājumu par vienpersoniskajām un kolektīvajām autortiesībām?
Kādas (mākslinieciskās) stratēģijas ir tikušas veiksmīgi izmantotas pretošanās kustībās, sociālo izmaiņu, ilgtspējīgas un autonomas struktūras attīstīšanas nolūkos?

Šajā sadaļā referātus iesūtīt ir aicināti pētnieki, mediju teorētiķi, sociālie zinātnieki, tīkla aktīvisti un mākslinieki, kuri pievēršas jautājumam par ilgtspējīgu attīstību, jauno tehnoloģiju ekoloģiskiem un alternatīviem pielietojumiem, sociālās tīklošanas un sociālās programmatūras attīstību, u.c.

Rasa Šmite un Armīns Medošs.

http://www.e-text-textiles.lv/SLSAeu2010/home.htm


MĀKSLA KĀ PĒTNIECĪBA

6. Starptautiskās zinātnes, literatūras un mākslas biedrības Eiropas konferences "SLSA-EU 2010: Textures" ietvaros Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija sadarbībā ar Bernes Mākslas universitātes Starpdisciplināro pētījumu institūtu un Šveices Mākslas un zinātnes akadēmiju asociācijas Starpdisciplināro pētījumu projektu organizē konferenci “Māksla kā pētniecība”.

Mākslas pētniecība, runāšana par mākslu. Pētniecība caur mākslu, sarunas caur mākslu. Pirmo aktivitāti mēs dēvējam par mākslas zinātni, kamēr otrā šobrīd attīstās zem nosaukuma 'mākslinieciskā pētniecība' vai 'māksla kā pētniecība'. Šī niecīgā reformulācija caur prepozicionālo miju nav sīkums. Tas ir veids, kādā apliecināt to, ka māksla rada zināšanas un to, ka tai ir tiesības pieprasīt būt alternatīvai zināšanu un pētniecības formai, līdzvērtīgai citām zinātnēm.

Sesijā “Māksla kā pētniecība” mēs vēlamies apkopot galvenās nostājas mākslinieciskās pētniecības pielietojumā, īpaši pievēršoties metodoloģijas jautājumiem un profesionālai aplūkošanai.

Galvenie tēmu loki:

  • Kādā veidā apvienot mākslu un pētniecību? - Mākslinieciskās pētniecības teorija.
  • Ko māksla zin? - Epistemoloģiskais mākslas potenciāls.
  • Kāpēc mums būtu jāveic mākslinieciskā pētniecība? - Tieši un netieši izteikti mākslinieciskās pētniecības iemesli.

Metodoloģija:

  • Kādā veidā apvienot māksliniecisko un zinātnisko zināšanu radīšanu?
  • Kuras ir mākslas kā pētniecības metodoloģijas?
  • Kādā veidā māksla var veicināt inovatīvu starpdisciplināru metožu attīstību pētniecībā un apmācībā kopumā?

Profesionālais skatījums:

  • Ja māksliniecisks produkts vēlas būt izpētīts, tad kādā veidā novērtēt neverbāla rezultāta prezentāciju?
  • Doktorantūras mākslas projektu piemēri.
  • Mākslas projektu profesionālās aplūkošanas piemēri nacionālo pētniecības fondu programmās.
  • Kāda ir mākslas kā pētniecības pievienotā vērtība integrēšanai lielākos starpdisciplināros pētījumu projektos un mācību programmās?