Kamilla Beikere (Lielbritānija)
(Zinātņu maģistre, Interaktīvās mākslas nodaļa, SMARTlab Digitālo mediju institūts, Austrumlondonas Universitāte)

MĀKSLA KĀ PĒTNIECĪBA PROJEKTĀ “MINDTOUCH”: LĪDZDALĪBAS PERFORMANCE KĀ PĒTNIECĪBA MOBILO MEDIJU KONTEKSTĀ

Kā māksla kā pētniecība varētu tikt skaidrota līdzdalības performances ietvaros? Kā hibrīdu metožu pielietošana izgaismo mākslinieka novatorisko ieguldījumu ne vien praksē, bet arī pētniecībā?

Mana doktorantūras pētniecības projekta MindTouch mērķis ir atklāt jaunu izpratni par „dzīvīguma” un „klātbūtnes” sajūtu, ko iespējams radīt performances ietvaros, izmantojot mobilās tehnoloģijas kopā ar t.s. valkāšanai piemērotajām ierīcēm. Veicot praktisku pētījumu un izmantojot dažādas līdzdalības performances, un vizuālās instalācijas modalitātes, šo konceptu izpētē tika izstrādāts projekts. Tas tika realizēts mobilo mediju pasākumu norisēs, kur, simulējot sapņu telepātiju, tika izmantoti atgriezeniskās saiknes sensori un mobilās ierīces, kas atradās tīklā izvietotos un caur tālvadību pieejamos artefaktos.

Projekta ietvaros prakse tiek izmantota kā veids, lai ieviestu jauninājumus šajā relatīvi jaunajā performances un tehnoloģiju jomā. MindTouch ietvaros ir izstrādāta hibrīda, praksē balstīta mākslas pētniecības metodoloģija, kurā ir apvienots sekojošais – performancē balstīta strukturēta improvizācija radošās darbnīcas izstrādei un līdzdalības performances aktivitātēm; etnogrāfija / performanču etnogrāfija novērojumos; intervijas datu apkopošana un analizēšana; kopējās kreatīvās pieejas fenomenoloģija; performances izstrādes process un analīze; dažas vizuālas metodes video pētīšanai un kategorizēšanai; kā arī empīriskās metodes, kas tiek izmantotas tehnoloģiju izveidē un to pārbaudē.

MindTouch ietvaros izvirzītais uzskats paredz, ka viena no būtiskākajām pieejām, ko mākslinieks var izmantot, ir veidot pašam savu filozofisku vai konceptuālu perspektīvu metodoloģijā, izmantojot praksē gūto personīgo pieredzi. Tādējādi, jo vairāk mākslinieks līdzās ekseģēzei, kurā tas balstās, izmanto savu darbu kā pētījumu, mākslas darbu, artefaktu vai performanci kā pienesumu zināšanām, jo vairāk šīs pētniecības metodes un veidi pēc to būtības var tikt pielāgoti akadēmiskai pārbaudei.