Kerola Greja (Lielbritānija), Hītere Deldeja (Lielbritānija)
Neatkarīgās mākslinieces, pētnieces un augstākās izglītības konsultantes, Skotija, Lielbritānija

POIĒSIS PEDAGOĢIJA
“Mākslinieciskās”, praksē balstītās izpētes doktorantūras studiju iespējamā nākotne

Mēs vēlētos piedāvāt palūkoties uz praksē balstīto doktorantūras pētniecisko studiju attīstību mākslas un dizaina jomās augstākās izglītības nozarē no kritiska skatu punkta, ar nolūku nodrošināt vairāk informācijas, kas būtu noderīga, pieņemot pedagoģiskus lēmumus jaunu doktorantūras programmu uzsākšanai un īstenošanai.

Iesākumā mēs gribētu minēt dažus iebildumus attiecībā uz terminoloģiju, pret kuru būtu ieteicams izturēties piesardzīgi. Jēdzienu „māksla kā pētniecība” var uztvert kā strīdīgu, neskaidru un tādu, kas izraisa drīzāk kvēlas diskusijas, nekā izgaismo lietas būtību. „Doktora grāds studijas mākslā” ir maldinošs, jo no tā iespējams secināt, ka izpēte ir noslēgta aktivitāte; turpretim jēdziens „mākslinieciskais pētījums” palīdz izskaidrot pieeju, kādā tiek veikta izpēte (līdzīgi, kā „zinātnisks pētījums”). Turpmāk referātā mēģināsim ieviest zināmu skaidrību par praksē balstīto izpēti, kas izveidojās Lielbritānijas finansēšanas un kvalitātes uzraudzības organizāciju darbības rezultātā, palīdzot ievietot māksliniecisko pētījumu akadēmijas, augstākās izglītības un aspirantūras līmenī.

Pēc tam mēs pievērsīsimies nenovērtējamā identificēšanai, pēdējā laika pārdomām par “māksliniecisko pētniecību” no starptautiskām perspektīvām, piemēram, Pola Kārtera veiksmīgi piedāvātā “materiālās domāšanas” koncepta un Bareta nozīmīgā epistemoloģiskā jautājuma – ko piedāvā izzināt radošā prakse, un, kas ir tas, ko nevar izzināt ar citu līdzekļu palīdzību? Lai ilustrētu jaunās, daudzsološās iespējas un vērtības, ko sniedz praksē balstīta izpēte, mēs piedāvāsim aplūkot dažus doktorantūras projektu piemērus, īpaši uzsverot tajos pielietoto metodoloģiju un metodes.
Visbeidzot, atsaucoties uz šo domāšanu un praksi, mēs piedāvāsim dažus apsvērumus, kas varētu palīdzēt veidot jaunu, praksē balstītus doktorantūras programmu principus, kā piemērus minot Jauno mediju mākslas iniciatīvu Liepājas universitātē, Latvijā. Šādi principi varētu radīt pieeju pedagoģijā – 'poiēsis' jeb poēzijas pieeju.

“...radošās zināšanas nevar nošķirt no stellēm, kuras ir tās audušas. Tās nav nodalāmas no to rašanās procesa - tās līdzinās aušanas mākslai, kur caur metiem tiek vīti pavedieni. Izveidotais raksts top skaidrs kā groza pinumam cauri spīdoša gaisma. Būdams iespējām bagāts, tas paver jaunus ceļus.”

Paul Carter, Material Thinking. The Theory and Practice of Creative Research, 2005