Dženisa Džeferisa (Lielbritānija)

SITUATĪVAS ZINĀŠANAS: SUBJEKTĪVAIS UN PERSONISKAIS RADOŠĀ MĀKSLAS PĒTNIECĪBĀ

Pēdējo divu gadu desmitu laikā ir izveidojusies aktīva diskusija par mākslas un izpētes attiecībām. Profesionāla mākslinieka un profesionāla pētnieka lomas daudzos veidos ir satuvinājušās un bieži vien veiksmīgi saplūdušas. Universitātes ir izvirzījušas kritērijus dažādiem ar mākslu un dizainu saistītiem pētījumiem, kuru rezultātu novērtēšanas un izplatīšanas līdzekļi kļūst arvien uzskatāmāki un skaidrāki, turklāt šie rezultāti tiek arvien vairāk publicēti. Taču kā ir ar praksi? Un kā tika izveidota praksē balstīta pētniecība?

Šajā referātā tiks aplūkoti daži aspekti tam, kādā veidā ir notikusi paradigmu maiņa no mākslinieka kā praktiķa, iepretim, māksliniekam kā pētniekam. Referāts pievērsīsies arī tam, kā ir mainījies priekšstats par vizuālo mākslu un dizaina praksi šī procesa ietekmē. Tajā tiks arī aplūkots, kā mākslinieki/pētnieki spēj strādāt datoru pastarpinātajā kultūrā, un, kāda tam ir ietekme uz studiju nākotni un praksē balstīto izpēti universitātēs.