Klusums, kas atklājas telpā (20 gadi pēc Černobiļas)
Jakobs Kirkegords

Pēc avārijas atomstacijā 1986. gada 26. aprīlī laiks Černobiļā neturpināja savu ierasto gaitu. Daudziem cilvēkiem dzīve tika pēkšņi izdzēsta pavisam vai apgriezta ar kājām gaisā, jo daba visapkārt iznīcinātajam reaktoram vēl simtiem tūkstošiem gadu izstaros radiāciju. Kad es ienācu zonā, mans uzdevums bija fiksēt kādu fragmentu no šī milzīgā, radiāciju izstarojošā nākotnes laika. Es nospriedu, ka labākais veids, kā notvert laiku, ir ieklausīties tā ritējumā. Es ieliku četrās pamestās istabās katrā pa mikrofonam un gaidīju. Tehniskā risinājuma ziņā šī metode sasaucās ar Alvina Lisjēra (Alvin Lucier) darbu "Es sēžu istabā" (1970). Viņš ierakstīja savu balsi telpā un atkārtoti tajā pašā telpā šo ierakstu atskaņoja. Manā darbā nekādas balss nav - ierakstīta tiek vienīgi pašu istabu skaņa. Ierakstu laikā manis istabās nebija. Mani interesēja noskaidrot, kādas skaņas spēs izdot pašas šīs tukšās telpas.

Jakobs Kirkegords (1975) dzimis Dānijā, bet dzīvo Vācijā. Pēta skaņu membrānas un atsevišķus traucējumus, kas sastopami dažādās vidēs. Pēc Ķelnes Mediju mākslas augstskolas (Vācija) pabeigšanas Kirkegords Kopenhāgenas Arhitektūras akadēmijā lasīja lekcijas par skaņas arheoloģiskajiem un telpiskajiem aspektiem. Viņa darbu kopā ir dzīvās performances, kino mūzika, instalācijas un kompozīcijas, piemēram, "Soaked", kas tapusi sadarbībā ar Filipu Džeku (Touch, 2002), "01.02" (Bottrop-boy) un "Eldfjall" (Touch, 2005). Jaunākajā darbā "4 Rooms" (2006), kas paredzēts Touch, Kirkegors pēta Černobiļas skaņu mantojumu. Jakoba Kirkegora darbi tikuši izstādīti Dānijas Laikmetīgās mākslas muzejā, Somijas Laikmetīgās mākslas muzejā "Kiasma", "Kölnischer Kunstverein", "Gallery Rachel Haferkamp" un "Transmediale" Vācijā. Jakobs Kirkegors ir arī freq_out biedrs.

<< atpakaļ uz satura rādītāju