Dzīves kodēšana
xxxxx (Martins Hovzs)

Procesa virzītās prezentācijas centrā - jaunradītais, bet visai ciniskais termins "dzīves kodēšana". Tas tiks aplūkots saistībā ar nepieciešamo atvērto aprīkojumu (open hardware). "Dzīves kodēšana" ir dubulta kustība, tā rezumē xxxxx intereses un pārnes tās uz līmeni, ko reprezentē komandrinda. Nosauksim šīs intereses: slēpto (nežēlības izpausme) instrukciju pakešu ironiska izmeklēšana (šis slēpto instrukciju kopums veidots kā rīki dzīvošanai un kā kaut kas tāds, kas domāts šiem rīkiem); atgriezeniskums skaitļošanā un fizikā (simulācijas teorija) un, visbeidzot, aktīvas ķēdes izpēte, ko pastiprina pašas digitālās ķēdes pārmaiņas, kuras ietekmē šīs instrukcijas.
Filmas, kurās attēlota reālā dzīve, tā dēvēto (ne)izdomātību konstruē ar fiktīvas instrukciju paketes reālajiem efektiem (pretrunīgās programmatūras iespaids uz reālām norisēm - elektrību un ekonomiku) ir jāpēta, pievēršot uzmanību programmatiskajiem un tehniskajiem artefaktiem; attiecībām, ko precīzi apzīmē (un pilnīgi pamatoti) kā vīrusu izpildāmām.

xxxxx (Martins Hovzs)
Mākslinieks, programmētājs, teorētiķis un filmu veidotājs. Dzimis 1969. gadā Lielbritānijā, šobrīd dzīvo Berlīnē,
Vācijā. 1998. gadā izveidoja "ap", lai radītu un izzinātu tādu performatīvo (performative) un izplatīto (distributed) māksliniecisko programmatūru, kas pēta fizisko datu manifestācijas problemātiku saistībā ar brīvi pieejamu programmatūru. Martins Hovzs ir uzstājies un sadarbojies starptautiskā līmenī, izmantojot speciāli veidotus programmatūras un aprīkojuma moduļus. Pēdējā laikā ar segvārdu xxxxx viņš organizē seminārus un pasākumus (Crash; Londona, 2005; xxxx; Londona, 2006), kuros pēta atvērtā aprīkojuma (open hardware) un paplašinātās programmatūras (expanded software) nesaderību.Viņa pašreizējie plāni saistās ar pētniecības institūta izveidošanu Berlīnē.

<< atpakaļ uz satura rādītāju