Ēterkartēšana + Ētera stāsti
Zita Džoisa

Ēterkartēšana izzina radio atmosfēras blīvumu Oklendas apkārtnē, Jaunzēlandē. Interaktīvā karte attēlo gandrīz 6000 šajā teritorijā reģistrēto radio pārraižu frekvences, kā arī fiziskos punktus, no kuriem tās tiek raidītas. Noklikšķinājis uz katra konkrētā punkta, lietotājs var uzzināt no tā raidītās frekvences fiziskās sasniedzamības aplēses, kā arī informāciju par šo frekvenču īpašniekiem un tehniskas detaļas.
Jaunzēlandē radio frekvenču licences lielākoties tiek pārdotas izsolē kā īpašumtiesības radio spektrā. Ēterkartēšana atsedz šos netveramos resursu izplatību un piederību. Kartē izmantoti dati no Jaunzēlandes Radio frekvenču reģistra, kas meklējams Ekonomiskās attīstības ministrijas Radio spektra vadības grupas mājaslapā. Šī informācija ir publiski pieejama, taču to nav viegli atrast, turklāt tā ir ļoti specifiska. Tādēļ kartēšanas projektā pārraižu dati pārveidoti daudz uztveramākā formā. Karte reprezentē pārraides to ideālajos apstākļos. Turpretī reālajā pasaulē radio pārraides ietekmē Zemes virsmas sāļuma līmenis jeb salinitāte, mainīgie atmosfēras apstākļi, mijiedarbība ar ēkām, kalniem, ielejām un citu pārraižu radītie traucējumi. Ēterkartēšana spēj vienīgi priekšstatīt šīs neredzamās ainavas takas un likumsakarības.

"Ētera stāsti" papildina iepriekšējo darbu. Tas pēta elektromagnētiskās ainavas empīriskās dimensijas. Tā ir stāstu kolekcija par "anomālām pieredzēm radio telpā", mijiedarbi ar radioviļņiem, kas rada neparastus traucējumu (interference) veidus. "Ētera stāsti" pievērš mūsu uzmanību būvēm, laika apstākļiem un mums apkārt esošo radioviļņu izplatīšanās topogrāfijai - sadalījuma punktiem, ko ēterkartes dati nespēj attēlot.
Datu apstrādi, programmēšanu un kartes dizainu veidojis Stīvs Smits sadarbībā ar Igoru Drecki un Alanu Kvoku Lunu Čeungu.

PHP interfeisu "Ētera stāstiem" sagatavoja Luks Dankalfs, Zitas un Džeinas Džoisu dizains.

Radio spektrs kā zināšanas no Debesīm

Kopš 1990. gada Jaunzēlandē lielākā daļa komercradio un komunikācijas frekvenču īpašumtiesību radio spektrā tiek pārdota izsolē. Tādā veidā radioviļņi tiek padarīti par tehnoloģisku un ekonomisku resursu.
Uzskats par radio spektru kā komerciālu īpašumu telpu ir tapis izaicināts, labojot Vaitangi vienošanās trūkumus. Ņemot vērā to, ka maori nevarēja apliecināt radio spektra izmantošanas faktu pirms kolonizācijas, kā tas bija iespējams attiecībā uz zemi, Vienošanās pārskatīšanas process ataino centienus saprast to, kāda veida resurss ir radio spektrs. Tas ir mēģinājums attīstīt uzskatu par radio spektru, kas nav atkarīgs no tehnoloģijas, kurā tas tiek uzskatīts par objektu, kas savieno visas lietas starp debesīm un zemi, un ierīce, lai pārnestu zināšanas no dieviem. Šis spektrs ir daļa no nepārtrauktās kultūras un attiecību plūsmas starp Debesīm un Zemi. Tas ir neierobežots un globāls tiktāl, ciktāl tas plešas pāri zināmām un iztēlotām pasaulēm. Mūsdienīgākā, juridiskā aspektā šis spektrs ir izsens dabisks resurss, uz kuru neviena no Vienošanās pusēm nevar izteikt savas īpašumtiesības. Šis spektrs nevar būt īpašums, un tā nav ierobežota telpa. Tā ir vieta, caur kuru plūst idejas un iespaidi un caur kuru notiek kultūru mijiedarbība. Šajā prezentācijā tiek aplūkoti maoru uzskati par radio spektru un to nozīmi izpratnē par spektru, kas atrodas ārpus īpašumtiesību režīma.

Zita Džoisa šobrīd gatavojas iegūt doktora grādu mediju studijās Oklendas universitātē (Jaunzēlande). Viņas pētījumos iztirzāts radio spektrs, sevišķu uzmanību pievēršot radio tehnoloģiju mākslinieciskai izmantošanai gan tradicionālajos, gan modernajos medijos. "Ēterkartes" biedre (Z. Džoisa kopā ar Ādamu Viletu ir organizējusi virkni pasākumu par radio un skaņas tematiku, ieskaitot eksperimentālu Radio Kioska kompilācijas staciju "Kiosk" mākslas publiskajā telpā) un "Trambience" biedre (regulāras mobilas skaņas performances atjaunotā koka tramvajā Kraistčērčā). Sadarbībā ar "Ēterkarti" un "r a d i o q u a l i a" Zita bija viena no "re: mote" festivāla organizētājām Oklandē. Z. Džoisas doktordarba pētījumu un ēterkartēšanas projektu rosināja piedalīšanās "Akustiskās telpas laboratorijā" (Acoustic Space Lab) Irbenes radioteleskopā RT-32 (2001) un Lokatīvo mediju darbnīcā Karostā (2003).

<< atpakaļ uz satura rādītāju