FILMA: GAISMA, ĪSTA MIRDZĒŠANA UN NEVIENMĒRĪGUMS (UN SKAŅA)

Elektromagnētiskais starojums elektromagnētiskā spektra viļņu garuma diapazonā, ko uztver cilvēka acs, tiek saukts par redzamo gaismu vai vienkārši par gaismu. Redzamības spektram nav konkrētu robežu; parasti cilvēka acs reaģē uz vilni, kura garums ir 400-700 nm.
Dabiskos apstākļos visuresošā gaisma ir Saules gaisma - galvenais enerģijas avots, neapstrīdams dzīvības avots. Mākslinieki Džims Deiviss un Stens Brekhedžs veltīja mūžu, lai savās filmās, celuloīdā notvertu Saules enerģiju, Saules gaismu. Garīgo gaismu var uzskatīt par radīšanu tās tīrākajā formā, galu galā tā atgādina cilvēka prātu.
Šajā programmā visi mākslinieki strādā ar gaismas plūsmu, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļiņas vai viļņi, vai gaismas stars tiek lauzts vai atstarots - viņi iepriecinās mūsu acis un prātus ar filmu vakaru un gaismas performancēm. Lai top gaisma!

GAISMAS PIESKĀRIENS (TUMŠĀ GAISMA)
Luiss Rekoders un Sandra Gibsone, 16 mm filma - performance 00:45.00

"Roka aizklāj gaismu. Viss kļūst neskaidrs, aptumšojas. Neskaidras aprises gaismas laukā "materializē" gaismu. Atklāj tās gaišumu. Ar pašu gaismu vien nepietiek, lai to parādītu. Lai gaisma to parādītu, tai jābūt neskaidrai, pārklātai, aizturētai. Tai jābūt apstādinātai, tad palaistai un atkal apstādinātai - tā, lai varētu sasniegt vislabākās izšķirtspējas stāvokli. Tas notiek vienīgi tad, kad gaisma, rokas aizturēta, atbild ar tādu žestu, it kā sniegtos sveicienam. Izkadrētā tumšā figūra gaismas laukā ienes šajā kontrastā gaismas un ēnas dialektiku. Ēna liecina par gaismu un nevis otrādi. Katra no tām ir atslēga otras izpratnei, un katra, bez šaubām, ir patstāvīgs metafiziskās būtības rezervuārs. Ja roka gaismā ir zīme, ka prāts uztver gaismu, tā nav pašas gaismas skaidrība, kas izstaro šādas zināšanas, bet gan no neskaidrības izkadrētais tēls, kas izrāda savu izšķirtspēju." (Rekoders un Gibsone)
Kopš 2001. gada Luiss Rekoders un Sandra Gibsone savas kopīgi radītās kino performances un instalācijas ir izrādījuši daudzos filmu festivālos, muzejos, galerijās un dažādās netradicionālās vietās. Viņu darbos nozīme tiek piešķirta filmu medija materiālajām un fiziskajām īpašībām - tā skulpturālajam, gleznieciskajam un taustāmajam potenciālam. Ar performances un instalācijas starpniecību pievēršoties sava medija materiālu un procesu tematikai, Gibsone un Rekoders gan spēlējas ar kino iluzoriskajiem paņēmieniem, gan arī noraida tos.

<< atpakaļ uz satura rādītāju

 

NETHERGATE
Brūss Makklūrs, 16 mm filma - performance, 01:00.00

Ņujorkas mākslinieks un arhitekts Brūss Makklūrs strādā ar vairākiem 16 mm filmu projektoriem, atsaucot atmiņā "paplašinātā kino" tradīciju. Iejaucoties gaismas trajektorijā tai ejot no tās avota līdz skatītājiem, Makklūrs uz ekrāna veido kinematogrāfiskas projekcijas, kas reāli eksistē tikai katras individuālās performances vienreizīgumā.
Šis darbs ir pilnībā veltīts gaismas trajektorijai. Katrā no trim speciāli pielāgotiem projektoriem ir 16 mm filmas cilpa, kurā ir tikai melnbalti kadri, katrs kadrs ir nedaudz atšķirīgs no citiem. Projektoros slīdošās cilpas katra rada atšķirīgu gaismas ņirboņu. Makklūrs projektora filmas kanālā ir ievietojis metāla plāksnīšu ieliktņus - dažāda veida kadru lodziņus, un tādējādi tiek veidota "gaismas vārtu" secība, gaismai virzoties no spuldzes uz ekrānu. Šajā darbā tiek uzsvērts: ja gaismas ceļā tiek novietoti kādi svešķermeņi, fokuss jeb viduspunkts kļūst daudz kustīgāks. Aparatūras iekšpusē radītie telpas intervāli jeb scēniķi kļūst par vārtiem pa kuriem necilais projektors var ienākt citadelē kā pilntiesīgs dalībnieks.
Makklūrs: "..pāris vārdu par "Nethergate"... labi! Kaspars Dāvids Frīdrihs - simboliska ainava, tā ir glezna, ko atceros redzējis, aiz pavērtiem vārtiem ganības, kas zaigo vēlā pēcpusdienas gaismā. Vārtu ejas romantika. Projicētas un fragmentētas gaismas romantisms. Gaisma tur ir, bet jūs nevarat tai piekļūt. Atvērti vārti, aizvērti vārti. Atgādinājums par vārtiem liek mums domāt par to, uz kurieni aizved ceļš pa šiem vārtiem."

<< atpakaļ uz satura rādītāju

 

#3
Josts Rekvelds
Nīderlande, 1994, 16 mm filma, 00:04.00

"#3"ir 16 mm filma ar tīru gaismu, kurā attēli tika radīti, ļoti ilgā ekspozīcijas laikā ierakstot niecīga gaismas avota kustības, lai uz emulsijas paliktu pēdas.
Filma tika uzņemta, ņemot vērā aptverošu iegriezumu apklājošu krāsu, ekspozīciju, kameras pozīciju, gaismas stara platumu un mehāniskās sistēmas kustības virzienu un ātrumu. Gaisma, kas atstāj pēdas, tika piestiprināta pie dubultsvārsta. Šī sistēma ir zināma no haosa teorijas, tā demonstrē neparedzamas rīcības noteiktās ātrumu robežās.
Mākslinieku mājaslapa: www.lumen.nu/rekveld

<< atpakaļ uz satura rādītāju

 

ENERĢIJAS
Džims Deiviss
ASV, 1957, 16 mm filma, 00:10.00

Džima Deivisa (1901-1974) filmas nav plaši pazīstamas un tās tiek rādītas visai reti. Būdams gleznotājs, sākumā viņš pievērsās izliektu plastisku skulptūru un mobilu objektu veidošanai, bet 1946. gadā pilnībā pievērsās kino. Turpmākajos gados Džims Deiviss radīja daudz filmu, kurās attēlojis sākotnējo "enerģijas plūsmu", kas atstarotā gaismā kļuvusi redzama. Lai iemūžinātu filmā savas trauslās skulptūras, Deiviss izmantoja tikai saules gaismu. Filma "Enerģijas" ir veidota ilgākā laika posmā, izmantojot saules gaismas atstarošanos, tai ejot caur stiklu un plastmasu. Filmas oriģinālās elektroniskās mūzikas autors ir Normans de Marko.

<< atpakaļ uz satura rādītāju

 

SAJAUKTIE KONTEINERI
Stens Brekhedžs
ASV, 1996, 16 mm filma, 00:03.00

Reiz, kad Stens Brekhedžs (1933-2003) izmēģināja jaunu kameru, viņš gāja pāri kādai upeii un nevarēja atturēties neiegremdējis objektīvu ūdenī. Rezultāts ir apbrīnojams. Līdzīgi kā savā šedevrā "Gaismas teksts" (1974), Brekhedžs iedziļinās atstarojošā medijā, lai iegūtu gaismas laukumu tuvplānus, kas brīnišķīgi transformēti daudzskaldņu veidojumos. Kā teicis Brekhedžs: "Pašas dzīves būtības fotouzņēmums kā mutuļojošu un kopā sajaukušos burbuļu mijiedarbība."

<< atpakaļ uz satura rādītāju

 

KOSMOSS
Torstens Flaišs
Vācija, 2004, 16 mm filma, 00:05.11

"Kosmoss" ir pētījums par caurspīdīgiem kristāliem. Labi uzskatāmā veidā mākslinieks uz 16 mm filmas lentas gabaliņa "audzē" kristālus. Reizēm kristālu attēli steidzas mums garām, un katrā kadrā tie ir mainījušies. Reizēm attēlu plūsma tiek palēnināta līdz vienam diviem attēliem sekundē, un tiem ļauts "uzzziedēt" fokusā. Daži izskatās kā stiklā iestrādāti tirkīza gabali, citi - kā tumšs burbuļojošs ūdens. Šos attēlus papildina arī tricelīgas, stiklainas elektroniskā trokšņa skaņas. Filmas aizraujošajā izskaņā kristāli, šķiet, steidzas pie skatītāja, un, pārveidušies tīrā enerģijā kā ugunīgi gaismas punkti haotiski dejo pa visu kadru. Šādā visnotaļ pieticīgā veidā šī īsfilma apstiprina savu nosaukumu un sniedz mums ieskatu kosmosa slēptajā struktūrā.
Mākslinieka mājaslapa: www.fleischfilm.com

<< atpakaļ uz satura rādītāju

 

TAISNS UN ŠAURS
Beverlija un Tonijs Konrādi
ASV, 1970, 16 mm filma, 00:10.00

"Taisns un šaurs" ir pētījums par subjektīvo krāsu un vizuālo ritmu. Kaut gan darbs ir tapis uz melnbaltas filmas, hipnotiskā attēlu plūsma skatītāju vairākumam ļaus izbaudīt programmētas halucinējošu krāsu gammas efektu. Iesaistot ritmu, ar pašiem vienkāršākajiem cilvēkam zināmajiem universālajiem tēliem - taisnām horizontālām un vertikālām līnijām - tiek panākts maksimāls efekts. Kopā ar Džona Keila un Terija Railija mūziku šīs spožās parādības efekts ir hipnotizējošs.

 

<< atpakaļ uz satura rādītāju